Blogs / Citi

Mācību stunda no Argentīnas(2)

Andris Sprūds | svētdiena, 2009. gada 17. maijs

Ja kādam liekas, ka nu patiešām ir iestājusies totāla dižķibele, der atcerēties, ka var būt arī sliktāk. Tieši cik sliktāk? Tik slikti, kā Argentīnā. Pēc Starptautiskā Valūtas Fonda iejaukšanās, Argentīnā dolāru bankas kontus pārkonvertēja peso, bet pašu peso devalvēja 4 reizes. Lai viss būtu pēc pilnas programmas, visus banku kontus iesaldēja uz gadu, bet pēc tam ieviesa nodokli par naudas pārskaitījumiem un izņemšanu. Ekstrēmistiem piedāvāju domās aizstāt peso ar latu un dolāru ar eiro.

Patreizējai situācijai Latvijā ir daudz kopīga ar Argentīnas krīzi 2001. gadā. Arī Argentīnā bija vērojama smaga recesija, arī Argentīnā palīgā steidzās Starptautiskais Valūtas Fonds, un visbeidzot, arī Argentīnas valdība pierādīja, ka tai nav nekādas sajēgas par to, kā darbojas tirgus ekonomika. Rezultātā Argentīna pāris gadu laikā nonāca uz anarhijas sliekšņa. Argentīnas interneta forumos parādījās pamācības par to, kur atrast labākās bruņuvestes. Tomēr Argentīnas problēmas sākās jau krietni agrāk.

Argentīnas ekonomika vienmēr ir bijusi samērā nestabila, ar augstas izaugsmes periodiem un dziļiem kritumiem. Vēl 20. gadsimta sākumā Argentīna bija stabili ierindojama pasaules ekonomiski attīstītāko valstu grupā. IKP uz vienu iedzīvotāju šajā laikā bija salīdzināms ar IKP uz vienu iedzīvotāju Francijā, Dānijā un Kanādā. Tomēr ekonomikas uzplaukums neturpinājās ilgi, un laikā starp Pirmo un Otro pasaules karu, Argentīnas IKP uz vienu iedzīvotāju turpināja kristies. IKP krituma mazināšanai par labu nenāca arī ASV valdošā Lielā depresija. Lai arī Argentīna nebija pārlieku atkarīga no eksporta (eksporta jomu palīdzēja mazināt arī Argentīnā atrastās naftas atradnes), tomēr IKP uz vienu iedzīvotāju turpināja samazināties, salīdzinot ar citām pasaules valstīm. Pēc Otrā pasaules kara Argentīnas valdība sāka jaunu ekonomisku eksperimentu. Ekonomikas politikas mērķis bija pēc iespējas samazināt ekonomikas atkarību no importa. Tomēr lai nodrošinātu nepieciešamo preču ražošanu Argentīnā, tās valdībai nācās aizņemties ievierojamus līdzekļus infrastruktūras attīstībai.

Aizņemtā nauda un valdības ekonomikas politika nodrošināja neticami augstu ekonomikas izaugsmi. Laikā no 1932. līdz 1974. gadam Argentīnas ekonomika pieauga piecas reizes. Tomēr prieki neturpinājās ilgi. Ekonomikas izaugsmes upuris (līdzīgi kā Latvijā) bijā ārējā tirdzniecības balance. 70. gadu naftas krīze izraisīja apjukumu Argentīnas ekonomikā, kas beidzās ar militārās huntas nākšanu pie varas 1976. gadā. IKP kritums militārās huntas valdīšanas laikā bija dramatisks, taču pēc Falklendu kara beigām 1983. gadā hunta izjuka un Argentīnā tika atjaunota demokrātija. Tomēr Falklendu kara laikā Argentīna pamanījās uzkrāt milzīgu valsts parādu. 1989. gadā valdība vairs nevarēja apmaksāt parāda procentu maksājumus un iedzīvotājiem zuda uzticība vietējai valūtai. Inflācija, kas līdz šim bija turējusies 10-20 procentu robežās, sasniedza 200% mēnesī jeb 5000% gadā.

Lai iegrožotu hiperinflāciju, Argentīnas valdība pieņēma lēmumu pagaidu valūtu (vēlāk peso) piesaistīt ASV dolāram. Inflācija patiešām samazinājās, taču fiksētais valūtas kurss nozīmēja, ka Argentīnas vietējie ražotāji nespēja konkurēt ar importētājiem. Valdības parādi turpināja pieaugt. 1999. gadā ekonomikas krīzi piedzīvoja Argentīnas tirdzniecības partneri Brazīlija un Meksika. Krīze palielināja jau tā lielās bažas par Latīņamerikas reģiona ekonomiku, kas izraisīja vēl lielāku neuzticību reģiona vietējām valūtām. Situācijai punktu pielika dolāra vērtības kāpums, kas pie fiksēta valūtas kursa nozīmēja arī peso vērtības kāpumu. Argentīnas eksports vairs nebija konkurētspējīgs. Tajā pat laikā valdība nevēlējās atteikties no fiksētā valūtas kursa, kas nozīmētu peso vērtības samazināšanos. Uzticība peso bija neglābjami iedragāta, valsts ārējais parāds - milzīgs, bet uzņēmumi nespēja nodrošināt eksportu augstā valūtas kursa dēļ.

2001. gadā ekonomikas krīzei pievienojās banku krīze. Cilvēki, nebūdami pārliecināti par peso, masveidā sāka mainīt peso uz dolāriem, bet dolārus noguldīja ārvalstu bankās. Valdība pieņēma rīkojumu ("Corralito"), kas liedza izņemt naudu no bankas kontiem uz nākamajiem 12 mēnešiem. No kontiem drīkstēja izņemt tikai nelielas summas, un tikai peso valūtā. Pēc dažiem mēnešiem tika pieņemts lēmums bankas kontus (arī dolāru kontus) apmainīt pret valsts parādzīmēm peso valūtā. Peso tika devalvēts (no 1:1 USD uz 1.4:1 USD), un neilgi pēc tam valdība atteicās no fiksēta peso kursa. Kurss konkritās līdz 4 peso par dolāru. Tātad, pēc tam, kad bankas konti atkal bija pieejami, cilvēki atklāja, ka viņu naudiņa palikusi tieši 4 reizes nevērtīgāka. Laika gaitā pēc fiksētā kursa atcelšanas Argentīnas ekonomika sāka atgūties, galvenokārt pateicoties eksportētājiem, kuri tagad bija krietni izdevīgākā situācijā. Tomēr Argentīna joprojām ir tālu no tā ekonomikas attīstības līmeņa, kādu tā baudīja pirms krīzes sākuma.

Ko no šā stāsta var mācīties? Pirmkārt to, ka fiksēts valūtas kurss bez laba iemesla ir vienkārši uzprasīšanās uz problēmām. Otrkārt, Latvijā ogu lasīšana un konservu taisīšana ir nepelnīti aizmirstas nodarbošanās.

Komentāri

  • janis rakstīja:

    Manuprāt šī nav īstā vieta apspriest šādus jautājumus... dīvaina izvēle kur publicēties par šādiem jautājumiem... bet nu jūs jau esat saimnieki

    Nosūtīts pirms 13 gada, 4 mēnešiem

  • Andris Sprūds rakstīja:

    Paldies par viedokli. Mēs drīzumā plānojam paplašināt tēmu sarakstu bogā, iekļaujot vairāk sabiedrībai konkrētajā brīdī aktuālus tematus. Pie tam, šī konkrētā tēma tieši skar arī mūsu uzņēmumu, tāpat kā lielāko daļu citu Latvijas IT firmu.

    Nosūtīts pirms 13 gada, 4 mēnešiem

Pievienojiet komentāru

  • E-pasta adrese nav obligāti jānorāda.

e-formas.lv: Aptaujas un formas Internetā! Bezmaksas anketas izveide, anketēšana, pētījumi.

atsauksmes