Kārtība, kādā tiek jautāti aptaujas jautājumi, var ietekmēt to, kādas atbildes uz tiem tiek sniegtas - tātad, viena jautājuma iekļaušana anketas sākumā, var ietekmēt to, kādas atbildes tiek sniegtas uz jautājumiem, kas seko.1
Praksē plaši lieto tādu anketas kompozīciju, kas sastāv no ievaddaļas, pamatdaļas un sociāli demogrāfiskā raksturojuma.
Anketas ievaddaļa
Anketas ievaddaļas uzdevums ir uzrunāt respondentu. Šīs daļas saturu veido:
Anketas pamatdaļa
Anketas pamatdaļu veido trīs daļas:
1.daļa - kontaktjautājumi - to mērķis ir ieinteresēt respondentu, veicināt viņa iesaistīšanos aptaujā, tāpēc jautājumu nedrīkst būt sarežģīti, tiem jābūt saprotamiem.
2.daļā tiek iekļauti vissarežģītākie jautājumi, ar kuru palīdzību noskaidro indivīda domas. Aktuālākos un intīmākos jautājumus iesaka uzdot šīs daļas beigās;
3.daļa satur vienkārši formulētus jautājumus. Šajā daļā iesaka ietvert jautājumus ar atbilžu variantiem un kontroljautājumus (ne vairāk kā divus kontroljautājumus), jo, iespējams, ka respondents jau ir noguris. Nobeiguma jautājumi ir jautājumi, kas neskar problēmas būtību, bet ir papildu informācijas avots un vienlaikus ļauj respondentam psiholoģiski atslābināties.
Sociāli demogrāfiskās informācijas daļa
Sociāli demogrāfiskās informācijas daļa satur informāciju par aptaujājamā statusu: dzimumu, vecumu, nodarbošanos utt. Šo daļu var izvietot arī anketas sākumā, sadarbības ar respondentu uzsākšanai un respondenta uzticības iegūšanai. Tomēr jāatceras, ka personiska rakstura jautājumi (sociāli demogrāfiskā informācija) var radīt pretēja rakstura efektu - tie var padarīt respondentu aizdomīgu un nerosināt viņu atbildēt.
Loģisks anketas nobeigums ir pateicības izteikšana respondentam par piedalīšanos aptaujā.2
e-formas.lv: Aptaujas un formas Internetā! Bezmaksas anketas izveide, anketēšana, pētījumi.
