Blogs / Tehnoloģijas

Izveidots sīkrīks Android telefoniem, ar kura palīdzību iespējams lietot Rīgas satiksmes transporta kustības sarakstus(1)

Didzis Sprūds | trešdiena, 2011. gada 9. marts

Izstrādāts sīkrīks Android platformas mobilajiem telefoniem, kas ļauj viedtelefonos lietot Rīgas sabiedriskā transporta kustības grafikus. Uzinstalējot aplikāciju, ikvienam pieejama pilna informācija par transporta kustību Rīgas pilsētā - autobusu, trolejbusu un tramvaju kustības grafiki visiem maršrutiem, kā arī maršrutu kartes.

Izmantojot jauno Android sīkrīku iespējams ne tikai uzzināt cikos atiet transports no izvēlētās pieturvietas, bet jau braucot redzēt savu atrašanās vietu uz kartes un to, kura pietura būs nākamā.

Lai gan arī iepriekš informācija par transporta kustību sarakstiem bija pieejama, izmantojot mobilos telefonus, šīs aplikācijas izmantošana, salīdzinājumā ar informācijas apskati WAP sistēmā, ir daudz ērtāka un lietotājam draudzīgāka. Pieejamas arī vairākas papildus iespējas, kuras līdz šim rīdziniekiem nebija pieejamas - iespēja saglabāt īsceļus, lai ātri piekļūtu biežāk izmantotajiem maršrutiem, iespēja redzēt pieturvietu uz kartes.

Viena no galvenajām sīkrīka priekšrocībām - lai to izmantot nav nepieciešams pat pastāvīgs Interneta pieslēgums - vienreiz aplikāciju ielādējot, tā turpmāk pieejama bez pieslēgšanas Internetam, tādējādi nodrošinot sīkrīka ātrdarbību un vienkāršāku izmantošanu.

Ņemot vērā to, ka sīkrīks ir pieejams vairākās valodās, tas ir noderīgs ne tikai tiem, kuri ikdienā pārvietojas ar sabiedrisko transportu, bet arī pilsētas viesiem, kuriem līdz šim Rīgas sabiedriskā transporta sistēma varēja šķist grūti saprotama.

Jāpiebilst, ka šī ir viena no pirmajām Latvijā izstrādātajām Android aplikācijām, kas pieejama Android Market vietnē. Kā zināms, Android ir kļuvusi par pasaulē populārāko operētājsistēmu viedtelefonos, apsteidzot sīvāko konkurentu - Iphone OS.

Sīkrīks ir pieejams bez maksas vietnē Android Market ikvienam Android telefona īpašniekam.

Vienas dienas laikā, kopš sīkrīka publicēšanas Android Market, to uz savām mobilajām ierīcēm ir uzinstalējuši vairāk kā 250 lietotāji.

Saite uz sīkrīku: https://market.android.com/details?id=com.spruds.transport.riga

Numuri: jauna Android applikācija(16)

Andris Sprūds | svētdiena, 2010. gada 22. augusts

Piedāvāju izmēģināt Android applikāciju, kas parāda, uz kādu tīkla operatoru tiek zvanīts. Lielākā daļa operatoru piedāvā lētas sarunas savā tīklā, taču zvanīšana uz citiem tīkliem sanāk krietni vien dārgāka. Zinot, ka kontaktam ir tas pats operators, nav jāuztraucas par sarunas ilgumu - var plāpāt tik ilgi, cik vien iepatīkas!

Programma izmanto numuru datubāzi no http://www.numuri.lv. Operatora nosaukums tiek parādīts brīdī, kad attiecīgajam kontaktam tiek veikts zvans. Numuru sinhronizēšana notiek online režīmā (vēlams WiFi), taču lai veiktu zvanus, internet pieslēgums nav nepieciešams.

Starp citu, applikācijai ir pieejams arī izejas kods.

Latviešu klaviatūra priekš Google Android OS(181)

Andris Sprūds | ceturtdiena, 2010. gada 8. jūlijs

Ņemot vērā Android gluži neticamo izaugsmi pēdējo mēnešu laikā, nolēmu iegādāties HTC Desire. Aparāts patiešām jaudīgs, un daudz smukāks, nekā bildēs, taču - ak, tu piķis - tam trūkst latviešu valodas atbalsta. Proti, lai arī Latviju var norādīt pie reģiona, latviešu valodas klaviatūru HTC nav papūlējies iekļaut. Nedaudz apskatīju pieejamos risinājumus no cuu508 un kaimiņiem krieviem, taču abas klaviatūras nelikās īsti lietojamas. Pirmkārt, lai iegūtu latviešu burtus, ir vispirms jāpietur vajadzīgais burts, tad jāklikšķina vēlreiz, lai izvēli apstiprinātu. No otrās darbības gan nav nekādas jēgas, jo latviešiem, atšķirībā no kaimiņu tautām, nav vairāk kā vienas diakritiskās zīmes katram burtam. Otrkārt, tiek pazaudēts glīšais HTC Sense klaviatūras interfeiss, kurš pie tam ir ērtāks (lielākas pogas), nekā Scandinavian Keyboard (cuu508) izmantotie layouti.

Bez liekiem ievadiem prezentēju rezultātu: latviešu klaviatūras izkārtojums HTC Sense klaviatūrai. Draivera rakstīšanai izmantots kods no jonasl HTC Sense IME klaviatūras haka, kuru e-formas.lv draudzīgā komanda nedaudz pārveidoja. Rezultāts ir testēts ar (surprise, surprise!) HTC Desire (tagad arī Hero) un viss strādā vienkārši brīnišķīgi. Dažas piebildes gan būtu vietā. Pirmkārt, draiveris neizmanto T9 ievadu, tāpēc latviešu valodas vārdnīca nav pieejama. Otrkārt, uzinstalējot draiveri, viņš nomaina klaviatūras izslēgšanas pogu ar smailijiem. Ja kādam, tāpat kā man, tas nepatīk, ir iespējams šo papildinājumu atslēgt pie iestatījumiem. Instrukcijas par instalēšanu var atrast šeit. Jā, starp citu, tikko pamanīju, ka Dainis pavisam, pavisam nesen ir uztaisījis ļoti līdzīgu klaviatūras izkārtojumu kā šis. Izmēģiniet abus, paturot to, kas visvairāk patīk.


UPDATE Jauna versija. Tagad var izvēlēties Latvian pie Keyboard language. Mainīts popup izkārtojums.
versija priekš HTC Desire (Android 2,1)
versija priekš HTC Hero (Android 1.5)
versija priekš HTC Hero (Android 2.1)
versija priekš HTC Desire (Android 2.2 Froyo) un papildus kods tiem, kuri nelieto HTC Sense

KĀ LIETOT?
Ielādējam vajadzīgo AKP failu telefonā un uzinstalējam. Pēc tam ejam uz Settings - Language un keyboard, ieklikšķinām pie HTC_IME mod. Pie HTC IME mod settings uzliekam Keyboard language Latvian. Turpat var nokonfigurēt arī Smiley (ne)rādīšanu, popup aizturi un citas noderīgas lietas. Ejam uz jebkuru teksta lauku (piemēram, Messages applikācijā), spiežam 4 sekundes uz teksta lauka, izvēlamies Input method HTC IME mod. Tagad klaviatūrai vajadzētu rakstīt latviski. Ja kas nestrādā, tad pārlasām pamācību vēlreiz.

Paldies, Jāni, ka izmantojāt mūsu pakalpojumus, jeb ko sagaidīt un kā strādā jaunais Lattelecom pakalpojums "Mobilais ID"(2)

Didzis Sprūds | sestdiena, 2009. gada 25. jūlijs

Mobilais ID

Kopš pagājušās nedēļas Lattelecom piedāvā jaunu pakalpojumu - "Mobilais ID". Tā ir mobilā telefona SIM karte, kas kalpo kā pases aizvietotājs - ar to iespējams attāliniāti apliecināt savu identitāti un līdz ar to autorizēties dažādās mājaslapās un izmantot e-pakalpojumus. Par piemēru, saņemt analīžu rezultātus no Gulbja laboratorijas. Lai gan e-pakalpojumu klāsts, kuros iespējams autorizēties, izmantojot Mobilo ID, pagaidām nav parāk liels, es lieku cerības uz šo pakalpojumu.

Lietotājam autorizācijas vai paraksta viekšanas izmaksas ir 0,05Ls, kas, vairāk vai mazāk, ir ok. Pieņemu, ka, lai aplūkotu savu konta izrakstu bankā, šos 5 santīmus nez vai kāds gribēs maksāt, bet, lai parakstītu kādu e-dokumentu, maksa šķiet pieņemama. Bažas gan rada LMT mājaslapā publicētā informācija, ka 0,05Ls šis pakalpojums maksā iepazīšanās periodā, kas ir līdz 31. oktobrim, taču, cerams, ka Lattelecom un LMT izvairīsies no uzkāpšanas uz Latvijas pasta e-paraksta grābekļa, un arī turpmāk maksa par šo pakalpojumu nepārsniegs reālo ieguvumu, kuru tas sniedz

Par to, kā notiek Mobilā ID instalēšana mobilajā telefonā.

Kopā ar savu mobilo telefonu un pasi jādodas uz kādu no Latvijas Mobilā telefona klientu apakalpošanas centriem, kur telefona vecā SIM karte tiks samainīta pret jaunu. Pirmajiem 1000 gribētājiem līdz 28. jūlijam šis pakalpojums ir bez maksas, pārējiem būs jāšķiras no Ls 3,63. Nez kas notiks pēc 2 gadiem, kad paraksta derīguma termiņš būs beidzies un būs vēlme to atjaunot...baidos, ka šķiršanās atkal no Ls 3,63 ir garantēta... Par telefonu numuriem, kas glabājas uz vecās SIM kartes, gan varat neuztraukties - tie visi tiks pārkopēti uz jauno karti, pie tam - Jūs saņemsiet atpakaļ arī veco karti, kas var noderēt kā backup gadījumos, kad veiksmīgi izdodas pazaudē mobilo telefonu.

LMT klientu apkalpošanas centrā Brīvības ielā 55, kur savu SIM karti mainīju es, šis process aizņēma ~20 minūtes. Pēc dažiem LMT darbinieka mēģinājumiem, telefona zvaniem un frāzēm "Dīvaini...laikam apstājās..Mēģināsim vēlreiz." viss sanāca ok. Vienīgi nedaudz nekorekti, ka līguma noteikumi (tie ar mazajiem burtiņiem), man tika iedoti tikai pēc tam, kad jau biju parakstījies. Un vispār - tie nebija paredzēti lasīšanai, jo fonta izmērs bija mikroskopisks. Bet tos jau tā pat neviens nelasa...līdz brīdim.

Pieņemu, ka šī pakalpojuma izmantošana varētu šķist nedaudz apgrūtinoša tiem, kuriem ir problēmas atcerēties dažādas paroles, kodus, ciparu kombinācijas utt. Šajā gadījumā Jums būs jāiegaumē vismaz 2 kodi: Mobilā ID pieejas kods (vismaz 5 cipari) un Mobilā ID paraksta kods (vismaz 6 cipari). Ieteikums: varbūt der izmantot kādu drošu web servisu, kur šos kodus uzglabāt, par piemēru, www.passpack.com

Jāpiebilst gan, ka ir telefonu modeļi, kuri neatbalsta šo risinājumu, tāpēc, ja nav vēlme sabojāt garastāvokli, pirms došanās uz LMT, būtu labāk piezvanīt un uzjautāt, vai Tava telefona un Mobilā ID savienība ir iespējama.

Izmēģināju autorizēties LMT mājaslapas sadaļā "Mans LMT". Sanāca diezgan ātri un vienkārši. Atlika ievadīt savu telefona numuru, 3 ciparu drošības kodu un piekļuves kodu un pēc 5 sekundēm jau mana identitāte bija noskaidrota. Vienīgi pirmajās reizēs, nez kāpēc, no mobilā telefona nāca laukā tam neraksturīgi skaņas signāli...

Ja ir interese uzzināto par mobilo ID ko vairāk, varat ielūkoties www.mobilaisid.lv. Atšķirībā no e-paraksta projekta, informācija ir pasniegta samērā skaidri un saprotami.

E. Zalāns atzīst e-paraksta izgāšanos(0)

Didzis Sprūds | ceturtdiena, 2009. gada 4. jūnijs

Rakstam ar šādu virsrakstu vakar nejauši "uzskrēju virsū" Dienas Biznesa portālā db.lv. Rezumējot rakstīto - E.Zālāns atzīst, ka e-paraksts Latvijā nedarbojas un nav skaidrs, ko "ar to visu" darīt tālāk.

Taisīt visu no jauna un iepriekšējos tēriņus vienkārši norakstīt, vai arī mēģināt to atdzīvināt?

Diemžēl, izskatās, ka e-paraksta projekts arvien vairāk un vairāk sāk atgādināt bēdīgi slavenu banku Latvijā, kurā tiek pumpēti iekšā miljoni, lai to uzturētu pie dzīvības.

Jaukt visu nost un taisīt no jauna? Taču kur ir teikts, ka no jauna netiks taisīts tieši tā pat? Patlaban, skatoties no malas, nav iespējams saskatīt nekādas izmaiņas šajā ietvarā, kas noteiktu to, ka no jauna radītais vai "atdzīvinātais" projekts neizgāztos tieši tāpat.

Jāpiekrīt arī uzņēmēju viedoklim, kas lasāms komentāros, ka, dažam labam norakstīt visu projektu zaudējumos, iespējams, ir gluži loģisks un racionāls solis, taču, kurš maksās kompensācijas uzņēmumiem par e-paraksta integrēšanai iztērētajiem līdzekļiem?

Pievienojos visiem tiem, kuriem līdzšinējā māžošanās ir līdz kaklam!

Ieteikumi:

1. Jāatmet mantkārība

2. Jādomā kā radīt cilvēkiem reālu labumu

3. Jādomā par risinājuma ilgspējību

4. Jāmācās no citiem

5. Mērķtiecīgi jāizplata multifunkcionāla viedkarte par "pases cenu" ikreiz, kad cilvēks ierodas apmainīt vai saņemt pasi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Datorprogramma kā pakalpojums. Ko tas nozīmē un kādas priekšrocības tas sniedz.(0)

Didzis Sprūds | trešdiena, 2009. gada 27. maijs

Ir pierasts uzskatīt, ka datorprogramma ir kaut kas tāds, ko datorsistēmas apkalpotājs uzinstalē no kompaktdiska, vai kas tiek pasūtīts firmai, kas nodarbojas ar datorprogrammu izstrādi. Programma tiek pasūtīta, uzinstalēta uz datora cietā diska un ilgāku vai īsāku laiku pilda savas funkcijas - palīdz apkopot datus, uzkrāt grāmatvedības informāciju vai nosūtīt e-pastus. Izklausās idilliski jauki un vienkārši, vai ne?

Taču, kas notiek, ja gribam šai pašai programmai ar tiem pašiem ievadītajiem datiem piekļūt no mājām vai, atrodoties ārvalstīs? Pareizi! Ir taču USB datu nesēji! Atliek iekopēt programmas failu USB datu nesējā un uz priekšu! Bet tad atklājas, ka uz darba un mājas datora uzinstalētās programmas versijas atšķiras, vai šāda formāta failu ar mājas datoru vispār nav iespējams atvērt. Arī USB datu nesējs mēdz kaut kur pazaudēties...nemaz nerunājot par rezerves kopiju veidošanu un programmas atjauninājumu uzstādīšanu. Un vēl visa tā licenču padarīšana...Izklausās vienkārši? Nez vai...

Tāpēc pasaulē jau ilgāku laiku arvien populārākas kļūst datorprogrammas, kas tiek piedāvātas kā pakalpojums Interneta vidē. Proti, Jūs atverat Interneta pārlūku, tiešsaistē samaksājiet programmas abonēšanas maksu un uzreiz varat sākt programmu izmantot.

Šādam modelim ir vairākas priekšrocības:

1. Pieejamība

Programma ir pieejama no jebkuras vietas pasaulē. Viss, kas Jums ir nepieciešams, ir dators ar Interneta pieslēgumu un Interneta pārlūkprogramma.

2. Cena

Tā kā tiešsaistes programmas bez lieliem papildus izdevumiem iespējams piedāvāt daudz lielākam klientu skaitam, to cena parasti ir zemāka par programmatūru, kas tiek instalēta uz cietā diska. (economy on scale) Piedevām visbiežāk Jūs maksājat tikai par to laiku, kad Jums programma patiešām ir nepieciešama - piem, par mēnesi vai 3 mēnešu izmantošanu.

3. Nepieciešamie tehniskie resursi

Lai izmantotu tiešsaistes programmatūru nav nepieciešams jaudīgs dators un daudz vieta uz cietā diska - pietiek ar vienkāršu galda datoru. Nav nepieciešams īrēt vai uzturēt arī pašiem savu datu centru (nav vajadzīgi serveri, datu dublēšanas iekārtas utt.).

4. Programmas uzturēšana un atjaunināšana

Programmas, kas pieejamas lietošanai Interneta vidē, nav nepieciešams instalēt vai pārinstalēt. Programmas jaunākās versijas lietotājiem iespējams piedāvāt tūliņ pēc to izlaišanas un visas izdarītās izmaiņas vai labojumi ir redzami nekavējoties.

Mūsdienās kā pakalpojumu Internetā var izmantot ļoti plašu programmu klāstu - gan standarta biroja programmatūru tādām darbībām kā tekstu rakstīšana, tabulu apstrāde un e-pastu nosūtīšana (piemēram, Zoho, Google), gan grāmatvedības programmatūru (piem, Xero), gan attēlu apstrādes programmas (piem. Pixlr).

Atliek tikai pārvarēt aizspriedumus, bailes un pieradumu un baudīt priekrocības, kuras sniedz datorprogrammas - pakalpojumi.

Izslēdz gaismas! (e-formas.lv aicinājums blogeriem)(0)

Andris Sprūds | svētdiena, 2009. gada 22. marts

Šogad Earth Hour akcijā piedalīsies arī e-formas.lv. 28. marta vakarā lapā plānojam uz vienu stundu virtuāli "izslēgt gaismas". Kā tas izskatīsies? To varēsiet uzzināt tad, kad 28. martā no 20.30 apmeklēsiet mūsu mājaslapu. Reizē ar mums piedāvājam izslēgt gaismas arī pārējās Latvijas interneta lapās. Esam sagatavojuši īpašu skriptu, kas palīdzēs izslēgt gaismas arī Tavā lapā.. Lai piedalītos, vajag tikai sagatavot lapas background attēlu, kas attēlotu "tumsu". Pēc tam atliek tikai iekopēt zemāk esošo Javascript kodu mājaslapas pašā apakšā (virs pēdējā BODY taga). Kad mājaslapas apmeklētāji ienāks Jūsu mājaslapā 28. marta vakarā, mājaslapas background attēls tiks nomainīts uz Jūsu izvēlēto "tumsas" attēlu. Vienkārši, vai ne? P.S. Neaizmirstiet kodu notestēt, noregulējot sava datora pulksteni uz 28. marta 20.31.

Earth Hour 2009 ir kampaņa, kuras mērķis ir pievērst cilvēku uzmanību ar apkārtējo vidi saistītajām problēmām. 2009. gada 28. martā visi akcijas dalībnieki varēs demonstrēt savas rūpes par vidi, uz stundu izslēdzot apgaismojumu kā arī pārējās elektrību patērējošās ierīces. Pagājušajā gadā Earth Hour 2008 piedalījās gan Google, gan, piemēram, pašmāju Latvijas Dzelzceļš.

<script type="text/javascript">
// <![CDATA[
    var bgImage = '/resources/img/all/bg/stars.jpg';
    var infoDivId = 'earthDayInfo';
   
    function isEarthHour() {
        var currentDate = new Date();
        var startDate = Date.parse('03/28/2009 8:30:00 PM');
        var endDate = Date.parse('03/28/2009 9:30:00 PM');
       
        if(currentDate > startDate && currentDate < endDate) {
            return true;
        }
        return false;
    }
   
    function switchOffTheLights() {
        var bodyElements = document.getElementsByTagName('body');
        if(bodyElements.length > 0) {
            var body = bodyElements[0];
            body.style.backgroundImage = "url('" + bgImage +" ')";
        }
       
        var infoDiv = document.getElementById(infoDivId);
        if(infoDiv) {
            infoDiv.className = "";
        }
    }
   
    if(isEarthHour()) {
        switchOffTheLights();
    }
    // ]]>
</script>
 

Cik zaļa ir Jūsu Interneta lapa?(0)

Didzis Sprūds | ceturtdiena, 2009. gada 12. februāris

Vai zinājāt, ka apkārtējās vides piesārņojumu rada ne tikai automašīnu izplūdes gāzes un rūpnīcu kūpošie skursteņi, bet arī Jūsu Interneta mājaslapa? Lai uzturētu mājaslapu, tiek patērēta elektroenerģija, kas darbina serverus un globālos datu tīklus. Un šī enerģija pārsvarā gadījumu tiek iegūta dedzinot fosilo kurināmo (nafta, ogles, dabas gāze), kas rada izmešus apkārtējā vidē. Saskaņā ar pētījumiem, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares radītais piesārņojums pasaulē ir tik pat liels cik aviācijas industrijas radītais. Tāpēc svarīgi ir nodrošināt to, ka Jūsu mājaslapa ir pēc iespējas videi draudzīgāka, tās darbināšanai ir nepieciešami mazāk tehniskie resursi, kas patērē mazāk elektroenerģiju.

Šai problēmai atjautīgu un inovatīvu risinājumu ir izdomājis tīkla serviss Co2stats.com, kas piedāvā ikvienam mājaslapas īpašniekam pārbaudīt cik daudz enerģiju patērē gan datori, kas pieslēdzas mājaslapai, gan serveris uz kura mājaslapa tiek uzturēta, gan komunikācijas tīkli, kas tiek izmantoti saziņai starp lietotāja datoriem un serveri, tādejādi nosakot cik "zaļa" ir konkrētā mājsalapa. Pēc tam, kad ir noteikts lapas elektroenerģijas patēriņš un izmantotās elektroenerģijas ieguves veids, C02stats piedāvā aprēķināto elektroenerģijas apjomu iepirkt no videi draudzīgiem piegādātājiem, kas elektroenerģijas ieguvei izmanto vēja un saules enerģiju.

Enterprise Feedback Management (EFM) - kas tas ir un kā tas var palīdzēt Jūsu biznesam?(0)

Didzis Sprūds | trešdiena, 2008. gada 19. novembris

Enterprise Feedback Management (EFM) jeb uzņēmuma atgriezenisko saišu vadība ir termins, kurš tiek izmantots, lai aprakstītu tiešsaistes aptauju rīkus, kas paredzēti uzņēmumu vajadzībām.

Jebkuram uzņēmumam, kas vēlas ilgtermiņā būt veiksmīgs, ir vitāli svarīgi ieklausīties tā klientos, darbiniekos un vadītājos. Uzņēmumam ir jābūt spējīgam pielāgoties un mainīties. EFM programmas ļauj uzņēmumiem ievākt un analizēt informāciju no visām iesaistītajām pusēm: klientiem, darbiniekiem, parteriem utt. Pie tam - darīt to ar noteiktu regularitāti, ātri un efektīvi. EFM piedāvā definētu, standartizētu un integrētu procesu, kā ievākt un analizēt jebkāda veida atgriezenisko saiti, kas saistīta ar jebkādu biznesa mērķi.

Šāda sistēma sniedz iespēju uzņēmumiem iegūt, izprast un dalīties ar nozīmīgiem faktiem - uzvedību, attieksmēm, gaidām, iesaistītību un pārvērst tos informācijā, kas palīdzētu lēmumu pieņemšanas procesā. EFM palielina uzņēmumu lēmumu precizitāti, paātrina produkta / pakalpojuma nonākšanu tirgū, palielina iesaistītību, tādejādi palielinot kopējo uzņēmuma efektivitāti un sekmējot stratēģiju izpildi. EFM var kalpot arī kā brīdināšanas sistēma, kas paziņo par situacijām, kurās klienti ir neapmierināti, tādejādi sniedzot laiku, lai šīs attiecības uzlabotu un klienti netiktu zaudēti. Ļoti būtiska EFM iezīme ir iespēja saņemtos datus izmantot vairākām uzņēmuma nodaļām vienlaicīgi.

Ja Customer Relationship Management (CRM) sistēmas sniedz informāciju par to, ko klienti ir izdarījuši, tad EFM atklāj to, kāpēc tie rīkojas noteiktā veidā.

EFM sistēmas visbiežāk tiek izmantotas tirgus izpētei, pārošanā, marketingam, attīstības vajadzību noteikšanai ar mērķi izmērīt un pilnveidot:

  • Klientu pieredzi saistība ar uzņēmumu
  • Iekšējo un ārējo pakalpojumu kvalitāti
  • Komunikāciju
  • Darbinieku apmierinātību un lojalitāti
  • Pārdošanas nodaļas sniegumu
  • Zvanu centra sniegumu
  • Attiecības ar piegādātājiem

Vai banku autentifikācijas sistēmas aizstās autentifikāciju ar Latvijas pasta elektronisko parakstu?(0)

Didzis Sprūds | pirmdiena, 2008. gada 3. novembris

Pēdējā laikā arvien biežāk ir pamanāms, ka banku atentifikācijas sistēmas (personas autentifikācija web vidē ar bankas lietotāja numuru un paroli) tiek integrētas dažādos trešo pušu pakalpojumos, piemēram, www.e-latvenergo.lv, www.latvija.lv.

Gluži loģiski, jo banku autentifikācijas sistēmai, salīdzinot ar autentifikāciju, kas tiek veikta, izmantojot Latvijas pasta elektronisko parakstu, ir sekojošas priekšrocības:

Autentificēšanās ar banku izsniegtu lietotāja numuru un paroli ir bezmaksas.

Protams, kā zināms, bez maksas nav nekas, taču šajā gadījumā par šo pakalpojumu maksā sistēmas izstrādātājs / uzturētājs / sponsors, un, droši vien arī tie apzinīgie, vai gluži otrādi, neapzinīgie, kuri ir ir ņēmuši bankā kredītus un tādejādi ļāvuši bankai attiecīgo pakalpojumu piedāvāt. Jebkurā gadījuma - tas ir daudz, daudz labāks risinājums kā Latvijas pasta piedāvātais, kas paredz, ka samaksa tiek tiešā veidā iekasēta no pakalpojuma izmantotāja.

Nav nepieciešams dators, kuram ir uzinstalēts viedkaršu lasītājs.

Manā skatījumā, šis arī ļoti būtisks banku autentificēšanās sistēmu pluss. Tas nozīme, ka es varu izmantot visus e-pakalpojumus pat tad, ja atrodos skolā, darbā, ārvalstīs, vai jebkur citur, kur nav pieejams viedkaršu lasītājs. Pie tam - no jebkura datora, kurš ir pieslēgts internetam.

Interneta banku lietotāju skaits ir daudz lielāks par e-paraksta izmantotajiem - ir sasniegta kritiskā masa.

Tas nozīmē, ka IT sistēmu izstrāde un ieviešana, kas personām piedāvā autentificēties, izmantojot banku lietotāja numuru un paroli no kodu kalkulatora, ir ekonomiski pamatotāka par tādu sistēmu izstrādi, kuras autentifikācijas mehānisms ir balstīts uz Latvijas pasta e-paraksta sertifikātiem.

Nav lieki jāraizējas par autentificēšanās sistēmu uzturēšanu

Nez vai kāds mēģinās iebilist, ka privāto institūciju piedāvāto pakalpojumu kvalitāte ļoti bieži pārspēj valsts sektora pakalpojumu kvalitāti. Vērojot dažādās tehniskās problēmas, kas laiku pa laikam piemeklē Latvijas pasta piedāvāto e-paraksta pakalpojumu, jāsecina, ka arī šis gadījums nav izņēmums.

Ja runājam par Latvijas pasta e-paraksta priekšrocībām, salīdzinājumā ar banku piedāvāto autentificēšanās mehānismu, jāsaka, ka, likumdošanā vēl joprojām par vienīgo tiesisko elektronisko parakstīšanas līdzekli tiek uzskatīts drošs elektroniskais paraksts (gadījumā, ja starp pusēm nav noslēgta rakstiska vienošanās par cita elektroniska paraksta izmantošanu) Kā arī - Latvijas pasta elektronisko parakstu var izmantot arī tie, kas neizmanto vadošo Latvijas komercbanku interneta banku pakalpojumus.

Pētījums par pašvaldību e-pakalpojumiem(0)

Didzis Sprūds | otrdiena, 2008. gada 30. septembris

Šī gada 11. septembrī E-formas.lv komanda aptaujāja Latvijas pašvaldības ar mērķi noskaidrot e-pakalpojumu izplatību tajās un pašvaldību pārstāvju attieksmi pret to ieviešanu.

Kopumā ielūgumi aizpildīt anketu tika izsūtīti tām pašvaldībām, kuras ir izveidojušas mājaslapas (120) un tika saņemtas 28 aizpildītas anketas.

Lai aplūkotu aptaujas anketu, kas tika pašvaldībām nosūtīta, spiediet šeit.

Ar pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties šeit.

Aplūkojot pētījumā iegūtos rezultātus var secināt, ka:

1) Tikai neliels skaits pašvaldību piedāvā iedzīvotājiem izmantot e-pakalpojumus

2)Elektronizēt vispirms, pēc pašvaldību pārstāvju domām, būtu nepieciešams standartiesniegumus no juridiskām personām, standartiesniegumus no fiziskām personām un dzīvesvietas deklarēšanu.

3) Nākamā gada laikā jaunus e-pakalpojumus ir iecerējušas ieviest tikai ~7% aptaujāto pašvaldību

4) Pārsteidzoši, taču 32% jaunus e-pakalpojumus ieviest nekavē pat naudas trūkums. :)

5) Pašvaldību pārstāvju vidū nav izpratne par to, cik izmaksātu jaunu e-pakalpojumu izstrāde

Pētījums tika veikts un rezultāti apkopoti, izmantojot datu vadībās sistēmu E-formas.

Kāpēc ir svarīgi, lai interneta lapas kods validētos / Testējam ministriju mājaslapas(0)

Didzis Sprūds | otrdiena, 2008. gada 16. septembris

w3c validation

Ja valodas gramatikas likumi ir tie, kas nosaka, kas jāņem vērā runājot vai rakstot, tad HTML standarti nosaka to, kādi likumi un noteikumi ir jāievēro, veidojot un papildinot interneta mājaslapas. To, vai lapa atbilst HTML standartiem, vai vienkāršāk - vai tās kodā nav kļūdas, iespējams noskaidrot lapu validējot, jeb salīdzinot ar starptautiski pieņemtajiem standartiem. Pārbaudīt to, vai lapā nav kļūdas, iespējams bez maksas ar Interneta koncorcija piedāvāto rīku http://validator.w3.org/

Ir vairāki iemesli, kāpēc ir nepieciešams, lai interneta lapa atbilstu pieņemtajiem standartiem:

1) Ja interneta lapas kodā ir kļūdas, interneta pārlūks tās cenšas izlabot pēc saviem ieskatiem, kā rezultātā lapa dažādās interneta pārlūkprogrammās var izskatīties atšķirīgi, vai iespējams - vispār nestrādāt. Tā kā interneta pārlūka versijas mēdz mainīties, pastāv iespēja, ka, pat tad, ja, izmantojot iepriekšējo pārlūku, lapā nav novērojamas būtiskas problēmas, uzinstalējot jaunāko pārlūka versiju, viss teksts būs "aizbraucis" stūrī un informācijai piekļūt nebūs iespējams.

2) Ja mājaslapas kods ir bez kļūdām, papildināt lapu un pievienot tai jaunus elementus ir daudz vienkāršāk. Iedomājieties, cik viegli Jums būtu turpināt tekstu, kuru spēj izlasīt tikai tā rakstītājs?!

3) Lapai, kuras HTML kods ir ar kļūdām, ielādes laiks būs ilgāks, kā lapām, kuru kods ir bez kļūdām. Un ja lapa neielādējas 5-10 sekunžu laikā, pastāv ļoti liela iespēja, ka lietotājs lapu tā arī neapmeklēs.

4) Tā pat kā dažādi interneta pārlūki mēdz interpretēt kļūdainas lapas atšķirīgi, tā arī interneta meklēšanas rīki būs spiesti interpretēt vai izlaist kļūdainās lapas vietas. Tas nozīmē, ka pastāv iespēja, ka lapu, kura ietver HTML kļūdas, nebūs iespējams atrast ar Google vai citiem meklēšanas rīkiem.

5) Lapas validēšanās ir būtisks lapas kvalitātes kritērijs. Ja mājaslapas kods ir bez kļūdām, tas neapšaubāmi liecina par profesionalitāti. Jūs taču nevēlētos ņemt nopietni cilvēku vai iestādi, kura vienā rakstā ielaiž 1000 gramatikas kļūdas, vai ne tā?

Ir pierasts uzskatīt, ka valsts iestāžu izplatītajiem tekstiem ir jābūt gramatiski pareiziem. Tāpēc vēlējāmies paskatīties, vai arī valsts iestāžu mājaslapu kods ir bez kļūdām:

Un tā - pārbaude, kas tika veikta 15.09.2008, validējot mājaslapu sākumlapas, atklāj sekojošus rezultātus:

Aizsardzības ministrija 55 kļūdas; 35 brīdinājumi
Ārlietu ministrija 77 kļūdas; 83 brīdinājumi
Bērnu un ģimenes lietu ministrija 61 kļūda; 2 brīdinājumi
Ekonomikas ministrija 1291 kļūdas, 4 brīdinājumi
Finanšu ministrija pārbaude nebija iespējama
Iekšlietu ministrija 232 kļūdas; 9 brīdinājumi
Izglītības un zinātnes ministrija 395 kļūdas
Kultūras ministrija 155 kļūdas, 4 brīdinājumi
Labklājības ministrija 109 kļūdas
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 37 kļūdas, 13 brīdinājumi
Satiksmes ministrija 104 kļūdas; 9 brīdinājumi
Tieslietu ministrija 4 kļūdas, 13 brīdinājumi
Vides ministrija 172 kļūdas, 3 brīdinājumi
Veselības ministrija 26 kļūdas, 28 brīdinājumi
Zemkopības ministrija 230 kļūdas, 46 brīdinājumi
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts 31 kļuda, 21 brīdinājumi
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts 149 kļūdas, 22 brīdinājumi

Kā redzams, kļūdas ir visās mājaslapās. Un daudzās to skaits ir ievērojams. Ieteikums, lai šādu situāciju novērstu ir sekojošs: izsludinot iepirkumu par mājaslapas izveidi vai atjaunošanu, izstrādātajam ir jāgarantē, ka lapas kods ir bez kļūdām, kā arī - veicot jebkādas izmaiņas saturā, ir nepieciešams pārliecināties, vai lapā nav ieviesušās jaunas kļudas.

Mācīsimies rakstīt pareizi! :)

Kā nonivelēt brendu, jeb e-paraksta nedienas(0)

Didzis Sprūds | otrdiena, 2008. gada 12. augusts

E-paraksts. Izklausās lepni un moderni. Un liekas, ka pārdot šādu produktu ir tīrais nieks, jo pats nosaukums jau vien ir visā pasaulē izdaudzināts brends. Tomēr, kā redzams Latvijas gadījumā, tas vien, ka kaut kas tiek nosaukts par "e-parakstu", negarantē šī produkta veiksmi. Elektronisko parakstu izmanto vien nedaudzi un Latvijas Pastam tas rada zaudējumus.

Neizpratni rada medijos izskanējusī informācija, ka tā kā Latvijas Pastam e-paraksts ir radījis 3 miljonus latu zaudējumus, tā administrēšanu plānots uzticēt VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centram". (LVRTC). Jājautā - vai ir iemesli, kāpēc e-paraksts LVRTC vadībā nenesīs zaudējumus?! Un, protams, šī publicitāte, nekādā gadījumā nav uzskatāma par pozitīvu PR, drīzāk par neprasmīgu krīzes komunikāciju.

Manā skatījumā, viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijas Pasta e-parakstam "neiet", ir neadekvāti augstā cena. Lai privātpersona iegūtu savā īpašumā e-paraksta viedkarti ir jāšķiras no 24Ls. Pie tam - šādi izdevumi ir sagaidāmi reizi divos gados + jāiegādājas arī viedkaršu lasītājs + jāmaksā 35 santīmi par katru laika zīmogu. (kuru iespējams apmaksāt tikai izmantojot CityCredit sniegtos pakalpojumus) Rezultāts patiešām nesanāk diez ko "apetīklīgs". Pie tam - pirms pakalpojuma apmaksas, potenciālajiem e-paraksta lietotājiem nav iespēja pārliecināties, vai šis produkts patiešām ir viegli izmantojams un atvieglos dzīvi.Ļoti iespējams augstajai cenai pie vainas ir gaidas, ka agri, vai vēlu cilvēkiem e-paraksts būs jāizmanto un viss "veikals" nesīs lielu peļņu. Taču, īstenojot šādu politiku, brīdis, kad Latvijā cilvēki aktīvi izmantos elektronisko parakstu, var arī nepienākt.

Lai gan nav iznācis "paspēlēties", piemēram, ar Igaunijas e-parakstu, tomēr liekas, ka Latvijas pasta piedāvātajam e-paraksta pakalpojumam būtu jābūt vienkāršākam. Tas attiecas gan uz sistēmas konfigurēšanu, gan izmantošanu. Jo pašreiz, lai uzinstalētu visus nepieciešamos sertifikātus tā izmantošanai, jābūt apveltītam ar zināšanām un lielu pacietību, un arī pati paraksta izmantošana nav nemaz tik intuitīva.

Interesanti, ka Latvijas pasta mājaslapas sadaļā, kur minētas e-paraksta aktualtiātes, dominē viena ziņa: "E-paraksta darbības traucējumi". Kopumā redzami 13 ziņojumi ar šādu virsrakstu. Šķiet ir pēdējais brīdis padomāt, kā mediju telpā ienest kādu pozitīvu ziņu par e-parakstu...Un to vislabāk ir paveikt, sniedzot kvalitatīvu un noderīgu pakalpojumu par saprātīgu samaksu.

Vai Hansabankas internetbankā tava nauda ir drošībā?(0)

Andris Sprūds | trešdiena, 2008. gada 6. augusts

Mičiganas universitāte nesen publicējusi pētījumu, kurā analizēta ASV internetbanku drošība. Kā viens no "nāves grēkiem" minēts bankas kontaktinformācijas neturēšana uz drošas (SSL) lapas. Teorija ir vienkārša: lietojot bezvadu interneta pieslēgumu (vai kabeļpieslēgumu, ja ar kaimiņiem tiek dalīts tīkls), ļaunajiem vīriņiem nav nekādu problēmu nomainīt, piemēram, bankas telefona numuru uz savējo. Nav īpaši grūti iedomāties kādu Pārlielupes cietumā sēdošu tēvaini, kurš smalkā balstiņā nočiepst "Lūdzu nosauciet savas telefonbankas paroles. Paldies!".

Vēl viens banku grēks ir neinformēt savas internetbankas lietotājus par izejošajiem linkiem, jeb to, ka viņi gatavojas pamest bankas mājaslapu. Bankas mājaslapa var būt droša un uzmanīta 24 stundas diennaktī, taču tās reklāmas partneru mājaslapu drošībai parasti tik liela vērība netiek pievērsta. Tad nu nešpetnajiem hakeriem atliek tikai uzlauzt sadarbības partneru mājaslapu (piemēram, pārveidot to, lai izskatās līdzīga bankas mājaslapai) un gaidīt pirmās paroles.

Kad nu daži no iespējamajiem drošības caurumiem ir apskatīti, pievērsīsimies raksta nosaukumā pieminētajai Hansabankai. Kā redzams apmeklējot Hansabankas mājaslapu, tad visa kontaktinformācija ir publicēta "nedrošās" (neizmanto SSL) lapās. Pie īpašajiem piedāvājumiem var atrast linku uz ārējām lapām (piemēram, cv.lv), un lietotājs par to nekādā veidā netiek brīdināts.

Secinājums: apmeklējot Hansabankas lapu, der uzmanīties. Iespējams, drošāk būs zvanīt bankai pa telefona numuru, kas redzams uz maksājumu kartes. Un pārvietojoties Hansabankas mājaslapā, der laiku pa laikam paskatīties uz pārlūkprogrammas adreses lodziņu. Hansabanka "izgāžas" divos punktos no pieciem pētījumā analizētajiem, kas "pārliecinoši labākajai internetbankai Latvijā" ir tā kā mazliet par daudz.

Vai Latvijas web2.0* uzņēmumi ir gatavi konkurēt globālajā tirgū?(0)

Didzis Sprūds | pirmdiena, 2008. gada 4. augusts

web20list

Aplūkojot vienu no populārākajiem web2.0 uzņēmumu katalogiem Go2Web20.net, kurā ievietotas saites uz vairāk kā 2000 dažādām vairāk vai mazāk inovatīvām Interneta kompānijām visā pasaulē, redzams, ka šajā sarakstā dominē ASV, Lielbritānijas un Kānādas uzņēmumi.

Fakts, ka sarakstā dominē augstākminēto valstu uzņēmumi, protams, nepārsteidz, taču interesanti liekas tas, ka šajā sarakstā nav pārstāvēts neviens Latvijas uzņēmums. (vismaz es nepamanīju nevienu, kura izcelsme būtu latviska), kas liek secināt, ka, vai nu Latvijā nav pasaules līmeņa web2.0 projektu, vai arī ir tikai tādi, kas darbojas vietējā tirgū un savas marketinga aktivitātes nemēģina virzīt globālā mērogā.

Iemesli šādai situācijai, manuprāt, ir vairāki. Šķiet, ka web2.0 pasaulē nestrādā tradicionālā pieeja, kas ir izplatīta arī Latvijas uzņēmumu vidū - sākumā attīstīsimies vietējā tirgū, ja veiksies labi, mēģināsim apgūt arī kaimiņvalstu tirgu. Laikā, kad pakalpojumu, līdz ar tā izveidi, ir iespējams piedāvāt visā pasaulē, uzņēmumi, kas sākotnēji pievēršas šauram vietējam tirgum, gluži vienkārši nespēj konkurēt ar uzņēmumiem, kas sekmīgi attīstījušies globālā mērogā, un, bieži vien, tirgus nišu jau aizņēmuši.

Taču, darbojoties globālā tirgū, ir jārēķinās arī ar globālu konkurenci. Lai neliels interneta uzņēmums ielauztos globālajā tirgū ir nepieciešams ne tikai izcils pakalpojums, ir nepieciešams arī izcils marketings, kas nav iedomājams bez teicamām angļu valodas zināšanām (30,4% no Interneta lietotājiem runā angliski), kas ļauj ne tikai gramatiski pareizi iztulkot aplikāciju, bet arī iesaistīties niansētā dialogā ar medijiem un pakalpojuma lietotājiem. Par piemēru - vai daudzi Latvijas uzņēmumi raksta blogu angliski? Retorisks jautājums, protams :) Ļoti iespējams, tāpēc web2.0 uzņēmumu vidū dominē uzņēmumi no tādām "anglsiki runājošām" valstīm kā ASV, Kanāda, Lielbritānija, kas, jau uzsākot savu darbību, bieži vien uzreiz konkurē globālā mērogā.

Droši vien, pārspēlēti būtu teikt, ka Latvijai nav ko piedāvāt web.2.0 jomā. Ja tiktu veidots saraksts ar Latvijas web.2.0 uzņēmumiem / pakalpojumiem, es tajā iekļautu sociālos tīklus Draugiem.lv; Orb.lv; PictureHappy bilžu izveides servisu, Maiss02 (ļauj saglabāt un apmainīties ar failiem). Taču, diemžēl, šie uzņēmumi vai projekti, pat ja ir mēģinājuši ielauzties globālajā tirgū, nav guvuši tajā vērā ņemamas sekmes.

Zemāk - tabula ar top15 valstīm, kurās izveidotas visvairāk Web2.0 aplikācijas (No aplūkotajiem 988 web2.0 uzņēmumumiem, kuri bija norādījuši izcelsmes valsti)

ASVASV652
LielbritānijaLielbritānija66
KanādaKanāda44
VācijaVācija28
AustrālijaAustrālija25
FrancijaFrancija17
IzraēlaIzraēla15
NīderlandeNīderlande15
SpānijaSpānija13
Īrija Īrija 11
IndijaIndija10
ItālijaItālija9
ZviedrijaZviedrija9
JapānaJapāna6
ĶīnaĶīna5

Komentārs: Kā redzams, Internetā izskanējušais viedoklis, ka Eiropā, proporcionāli mērogiem, ir tikpat daudz inovatīvu interneta uzņēmumu, cik ASV, ir maldīgs. Kalifornijas San Jose un Palo Alto (Silikona ieleja), neapšaubāmi atrodas vairāk web2.0 uzņēmumu kā visā Eiropā kopā. Nedaudz izbrīna Izraēlas atrašanās 7. vietā. Lai gan Indijā tiekot "ražots" daudzas reizes vairāk IT speciālistu kā ASV, oficiāli web2.0 uzņēmumu skaita ziņā, tā nespēj konkurēt. Tāpēc, ka daudz vairāk par Made in Indija, esot Made by India projekti...:)

* web2.0 ir termins, kas apraksta interneta tehnoloģijas, kuru pamatā ir radoša pieeja, informācijas apmaiņa un sadarbība starp aplikācijas lietotājiem.

Aptauju akadēmija

e-formas.lv: Aptaujas un formas Internetā! Bezmaksas anketas izveide, anketēšana, pētījumi.

atsauksmes