Blogs

Izveidots sīkrīks Android telefoniem, ar kura palīdzību iespējams lietot Rīgas satiksmes transporta kustības sarakstus(1)

Didzis Sprūds | trešdiena, 2011. gada 9. marts

Izstrādāts sīkrīks Android platformas mobilajiem telefoniem, kas ļauj viedtelefonos lietot Rīgas sabiedriskā transporta kustības grafikus. Uzinstalējot aplikāciju, ikvienam pieejama pilna informācija par transporta kustību Rīgas pilsētā - autobusu, trolejbusu un tramvaju kustības grafiki visiem maršrutiem, kā arī maršrutu kartes.

Izmantojot jauno Android sīkrīku iespējams ne tikai uzzināt cikos atiet transports no izvēlētās pieturvietas, bet jau braucot redzēt savu atrašanās vietu uz kartes un to, kura pietura būs nākamā.

Lai gan arī iepriekš informācija par transporta kustību sarakstiem bija pieejama, izmantojot mobilos telefonus, šīs aplikācijas izmantošana, salīdzinājumā ar informācijas apskati WAP sistēmā, ir daudz ērtāka un lietotājam draudzīgāka. Pieejamas arī vairākas papildus iespējas, kuras līdz šim rīdziniekiem nebija pieejamas - iespēja saglabāt īsceļus, lai ātri piekļūtu biežāk izmantotajiem maršrutiem, iespēja redzēt pieturvietu uz kartes.

Viena no galvenajām sīkrīka priekšrocībām - lai to izmantot nav nepieciešams pat pastāvīgs Interneta pieslēgums - vienreiz aplikāciju ielādējot, tā turpmāk pieejama bez pieslēgšanas Internetam, tādējādi nodrošinot sīkrīka ātrdarbību un vienkāršāku izmantošanu.

Ņemot vērā to, ka sīkrīks ir pieejams vairākās valodās, tas ir noderīgs ne tikai tiem, kuri ikdienā pārvietojas ar sabiedrisko transportu, bet arī pilsētas viesiem, kuriem līdz šim Rīgas sabiedriskā transporta sistēma varēja šķist grūti saprotama.

Jāpiebilst, ka šī ir viena no pirmajām Latvijā izstrādātajām Android aplikācijām, kas pieejama Android Market vietnē. Kā zināms, Android ir kļuvusi par pasaulē populārāko operētājsistēmu viedtelefonos, apsteidzot sīvāko konkurentu - Iphone OS.

Sīkrīks ir pieejams bez maksas vietnē Android Market ikvienam Android telefona īpašniekam.

Vienas dienas laikā, kopš sīkrīka publicēšanas Android Market, to uz savām mobilajām ierīcēm ir uzinstalējuši vairāk kā 250 lietotāji.

Saite uz sīkrīku: https://market.android.com/details?id=com.spruds.transport.riga

Numuri: jauna Android applikācija(16)

Andris Sprūds | svētdiena, 2010. gada 22. augusts

Piedāvāju izmēģināt Android applikāciju, kas parāda, uz kādu tīkla operatoru tiek zvanīts. Lielākā daļa operatoru piedāvā lētas sarunas savā tīklā, taču zvanīšana uz citiem tīkliem sanāk krietni vien dārgāka. Zinot, ka kontaktam ir tas pats operators, nav jāuztraucas par sarunas ilgumu - var plāpāt tik ilgi, cik vien iepatīkas!

Programma izmanto numuru datubāzi no http://www.numuri.lv. Operatora nosaukums tiek parādīts brīdī, kad attiecīgajam kontaktam tiek veikts zvans. Numuru sinhronizēšana notiek online režīmā (vēlams WiFi), taču lai veiktu zvanus, internet pieslēgums nav nepieciešams.

Starp citu, applikācijai ir pieejams arī izejas kods.

Apsveicam Laviju ar jaunu tūrisma portālu! (www.latvia.travel)(3)

Didzis Sprūds | ceturtdiena, 2010. gada 22. jūlijs

latvia-travel

Latvijai ir jauns tūrisma portāls. (www.latvia.travel) Pagaidām LV versija, taču pavisam drīs būs arī anglsiki, vāciski, krieviski. Portālā pieejama informācija par tūrisma galamērķiem, notikumiem, naktsmītnēm un tūristiem draudzīgā valodā skaidrots kas tad tā Latvija un latvietis īsti ir :)

Tā nu ir sagadījies, ka jaunais Latvijas tūrisma portāls ir tapis ar manu līdzdalību (projekta vadība), tāpēc varu padalīties ar pieredzi un secinājumiem.

Ieteikumi un secinājumi, kas izkristalizējušies portāla izstrādes gaitā:

  • Labi programmētāji ir zelts
  • Uzmanīgi ar pārāk detalizētām specifikācijām - labāk uzlocīt piedurknes uzreiz, nekā plānot...plānot
  • Ir jābūt skaidriem biznesa mērķiem un stratēģijai, kuru portālam jāatbalsta
  • Bez wireframiem nu nekādi
  • Ir labi, ja no grafiskā dizaina izstrādātājiem var dabūt atpakaļ e-pastu 5 min. laikā
  • Izvēloties starp in-house web izstrādātājiem un dizaineriem un ārpakalpojumu, jāmēģina izsvērt - no vienas puses in-house resurus kompetence; no otras puses - ārpakalpojumu sniedzēju iesaistes līmenis, operitivitāte un spēja iedziļināties “biznesā”
  • Grid-layout ir laba lieta, bet labāk uzreiz izvēlēties maksimāli fleksiblu risinājumu, piem. 24 kolonnu gridu
  • Uzmanīgi ar “nekad nebeidzamajām izmaiņām”

Atgriezenisko saiti / ieteikumis / savus foto sadaļām :), lūdzu sūtīt uz editor@latviatourism.lv

Latviešu klaviatūra priekš Google Android OS(181)

Andris Sprūds | ceturtdiena, 2010. gada 8. jūlijs

Ņemot vērā Android gluži neticamo izaugsmi pēdējo mēnešu laikā, nolēmu iegādāties HTC Desire. Aparāts patiešām jaudīgs, un daudz smukāks, nekā bildēs, taču - ak, tu piķis - tam trūkst latviešu valodas atbalsta. Proti, lai arī Latviju var norādīt pie reģiona, latviešu valodas klaviatūru HTC nav papūlējies iekļaut. Nedaudz apskatīju pieejamos risinājumus no cuu508 un kaimiņiem krieviem, taču abas klaviatūras nelikās īsti lietojamas. Pirmkārt, lai iegūtu latviešu burtus, ir vispirms jāpietur vajadzīgais burts, tad jāklikšķina vēlreiz, lai izvēli apstiprinātu. No otrās darbības gan nav nekādas jēgas, jo latviešiem, atšķirībā no kaimiņu tautām, nav vairāk kā vienas diakritiskās zīmes katram burtam. Otrkārt, tiek pazaudēts glīšais HTC Sense klaviatūras interfeiss, kurš pie tam ir ērtāks (lielākas pogas), nekā Scandinavian Keyboard (cuu508) izmantotie layouti.

Bez liekiem ievadiem prezentēju rezultātu: latviešu klaviatūras izkārtojums HTC Sense klaviatūrai. Draivera rakstīšanai izmantots kods no jonasl HTC Sense IME klaviatūras haka, kuru e-formas.lv draudzīgā komanda nedaudz pārveidoja. Rezultāts ir testēts ar (surprise, surprise!) HTC Desire (tagad arī Hero) un viss strādā vienkārši brīnišķīgi. Dažas piebildes gan būtu vietā. Pirmkārt, draiveris neizmanto T9 ievadu, tāpēc latviešu valodas vārdnīca nav pieejama. Otrkārt, uzinstalējot draiveri, viņš nomaina klaviatūras izslēgšanas pogu ar smailijiem. Ja kādam, tāpat kā man, tas nepatīk, ir iespējams šo papildinājumu atslēgt pie iestatījumiem. Instrukcijas par instalēšanu var atrast šeit. Jā, starp citu, tikko pamanīju, ka Dainis pavisam, pavisam nesen ir uztaisījis ļoti līdzīgu klaviatūras izkārtojumu kā šis. Izmēģiniet abus, paturot to, kas visvairāk patīk.


UPDATE Jauna versija. Tagad var izvēlēties Latvian pie Keyboard language. Mainīts popup izkārtojums.
versija priekš HTC Desire (Android 2,1)
versija priekš HTC Hero (Android 1.5)
versija priekš HTC Hero (Android 2.1)
versija priekš HTC Desire (Android 2.2 Froyo) un papildus kods tiem, kuri nelieto HTC Sense

KĀ LIETOT?
Ielādējam vajadzīgo AKP failu telefonā un uzinstalējam. Pēc tam ejam uz Settings - Language un keyboard, ieklikšķinām pie HTC_IME mod. Pie HTC IME mod settings uzliekam Keyboard language Latvian. Turpat var nokonfigurēt arī Smiley (ne)rādīšanu, popup aizturi un citas noderīgas lietas. Ejam uz jebkuru teksta lauku (piemēram, Messages applikācijā), spiežam 4 sekundes uz teksta lauka, izvēlamies Input method HTC IME mod. Tagad klaviatūrai vajadzētu rakstīt latviski. Ja kas nestrādā, tad pārlasām pamācību vēlreiz.

Darba cēliens(0)

Didzis Sprūds | trešdiena, 2010. gada 31. marts

Bildē E-formas "ģimenes locekļi" atpūtā pēc intensīva darba. Starp citu, to pa labi sauc "Bonis" :))

workingday

Uzlabota datu drošība, ieviešot datu šifrēšanas risinājumu (SSL)(0)

Didzis Sprūds | sestdiena, 2010. gada 27. marts

Daudzi klienti ir teikuši, ka datu drošība ir ļoti būtisks aspekts, kāpēc viņi ir izvēlējušies tieši E-formas risinājumu datu apkopošanai, apstrādei un uzglabāšanai.

Esam ieviesuši vēl vienu līdzekli, kas uzlabo datu drošību - datu šifrēšanu, izmantojot SSL protokolu. Tas nozīmē, ka Jūsu datora savienojums ar E-formas lapu tagad ir šifrēts, lai izvairītos no spiegošanas.

Katru reizi kad Jūs aplūkojat kādu Interneta lapu vai aplikāciju, kas neizmanto SSL datu šifrēšanas metodi, pastāv iespēja, ka kāds ļaundaris vai mūslaiku Robins Huds sadomā paskatīties, ko tad īsti Jūs tur sūtāt.

Šifrēšana padara nosūtītās informācijas neautorizētu aplūkošanu ļoti grūtu, tāpēc ir praktiski neiespējami, ka kāds varēs izlasīt datus, kuri tiek nosūtīti, kamēr tie ceļo pa tīklu.

Starp citu, šādu pašu datu šifrēšanas mehānismu izmanto gandrīz visas Latvijas internetbankas.

Zviedrijas Dzelzceļš vs. Latvijas Dzelzceļš: 1:0(3)

Andris Sprūds | trešdiena, 2010. gada 17. marts

Vilciens, kurš visu laiku bija traucies ar ātrumu 200km/h, pēkšņi apstājās lauka vidū. Apstāšanās iemesls bija tas, ka 10 minūtes nestrādāja kāda no pārmijām. Taču pa to laiku priekšā bija sastājušies vēl 4 vilcieni, kas nozīmēja, ka mūsu vilciens kavējās par apmēram pusstundu. Apbrīnojami, ka zviedri sabojājušos pārmiju uz 630km garās dzelzceļa līnijas pamanījās atrast un salabot 10 minūšu laikā. Taču pats interesantākais norisinājās pusstundas laikā, kuru vilciens pavadīja, gaidot lauka vidū. Izrādās, vilcienā bija vairāki desmiti pasažieru, kuriem vilciena kavēšanās nozīmētu nepaspēšanu uz savienojošo vilciena reisu.

Te nu sākās! Kamēr vilciena pasažieri izmantoja restorānvagona pakalpojumus un sērfoja internetā, satiksmes vadības centrs pamanījās izveidot individuālus maršruta plānus katram no vilcienā sēdošajiem nokavējušamies pasažieriem. Mister Svenson, lūdzu izkāpiet nākamajā stacijā, un nogriezieties pa labi, kur Jūs sagaidīs melns taksometrs. (Drošības pēc pie mistera Svensona pienāk vilciena pavadone un atkārto informāciju, kas bija dzirdama pa skaļruņiem). Pasažieri, kas dodas uz Skavsta, izkāpiet šajā stacijā, kur jūs sagaidīs speciāls autobuss. Pasažieri no Tranas var neuztraukties, jo esam sazinājušies ar reģionālo vilcienu, kas 5 minūtes pagaidīs...

Interesanti, kādai jābūt koordinācijas sistēmai, un kādiem jābūt resursiem, lai 30 minūšu laikā paspētu vairākiem desmitiem pasažieru pasūtīt taksometrus, izdarītu izmaiņas reģionālo autobusu maršrutos, un vēl pārplānotu atiešanas laikus dažiem reģionālajiem vilcieniem? Pie tam, visās stacijās tika pārprogrammēti tablo, kas ziņoja par to, ka vilciens nu 5 minūtes kavēsies, tika pārplānoti arī pretīmbraucošo vilcienu grafiki, kas tika pieskaņoti tam, ka reģionālais vilciens nu brauks 5 minūtes vēlāk. Var pieņemt, ka privāti taksometri, autobusa pasūtīšana, vilcienu grafika maiņa, tas viss izmaksāja desmitiem tūkstošu kronu. Taču piedzīvojot šādu gadījumu ar Zviedrijas Dzelzceļu, gribas jautāt, kur paliek mana nauda tad, kad es izmantoju Latvijas vilcienus vai autobusus. Piemēram, Latvijas Dzelzceļa un Rīgas Satiksmes varoņiem alga mērāma tūkstošos, taču ar "kvalitatīvo" darbu viņi nav sasnieguši nedz ceturtdaļu no tā, ko var iegūt Zviedrijā, vienkārši nopērkot vilciena biļeti. Pāris tūkstošus LDz un RS šefi varētu atpelnīt tikai tad, kad nokavējušos vilcienu pasažierus sāks vadāt ar taksometriem. Vai arī tad, kad pūcei aste ziedēs. Vai slotaskātam lapas sāks dīgt. Vai arī elle aizsals, piemēram.

VID datu noplūdes rezultātā iespējamas izmaiņas krimināllikumā(0)

Andris Sprūds | pirmdiena, 2010. gada 15. februāris

Tagad, kad informācija par VID EDS skandālu ir nonākusi atklātībā, varam sākt spriest, kādas sekas tas ilgtermiņā atstās uz Latvijas IKT nozari. Viens no ticamākajiem scenārijiem ir likumdošanas (likumu) izmaiņas.

Citās valstīs tieši personas datu pazaudēšana ir bijis iemesls, lai tiktu mainīti likumi par personas datu uzglabāšanu. Proti, citās valstīs uzņēmumiem un iestādēm ir obligāti jāziņo datu subjektiem par to, ka viņu dati ir, iespējams, nonākuši trešās puses rīcībā. Latvijā jau parādījušies pirmie šādas kārtības atbalstītāji - Nodokļu maksātāju asociācija (NMA) aicina VID apziņot uzņēmumus, kuru dati ir noplūduši. (Šajā konkrētajā gadījumā tas gan varētu būt bezjēdzīgi, ņemot vērā to, ka "nopumpēta" gandrīz visa VID datubāze). Arī Latvijas Pasts bija neizpratnē par to, ka informācija par datu noplūdi saņēmis no medijiem, nevis no paša VID.

Jādomā (jācer?), ka likumdevēji izjutīs sabiedrības spiedienu, un izmaiņas par datu subjektu informēšanu datu noplūdes gadījumā arī tiks pieņemtas. Es, piemēram, labprāt uzzinātu par gadījumiem, kad manas bankas kartes numurs nejauši "noklīst". Līdz šim manis izmantotajai bankai nav bijis pienākums mani par to informēt. Bet vajadzētu gan.

VID, iespējams, pazaudē datus. "De Facto" arī.(2)

Andris Sprūds | svētdiena, 2010. gada 14. februāris

Nesen ziņu portālos parādījās informācija par to, ka VID izmeklē datu noplūdi no savas informācijas sistēmas. Plašāka informācija par to būšot 14. februāra "De Facto".

Tad nu es iedomājos apskatīties "De Facto" mājaslapu, kur atrodams "trailer" no šovakar gaidāmā raidījuma. Interesanta ir tieši video 11. sekunde, kur, pieņemu, parādīti dati, kas noplūduši. Pameklējot pēc XML tagiem, izrādās, ka šāda struktūra ir VID EDS ziņojumiem par "valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām". Nav jābūt faķīram, lai izpīpētu, ka tiem, kuri šos dokumentus ielādēja, iespējams, tagad ir zināmas Latvijas iedzīvotāju algas.

Kuru gan interesē, cik saņem Jānis Bērziņš? Pieņemu, ka ļoti daudzus. Tas ir brīnišķīgs līdzeklis, kā uzzināt par konkurentu algu struktūru. Varu derēt, ka daudzi uzņēmumi maksātu krietnu naudas žūksni, lai varētu piekļūt precīziem datiem par nozares atalgojumu. Tas paver jaunas iespējas arī headhunter firmām, kas mēģinās pārvilināt labākos darbiniekus, solot lielāku atalgojumu. Tagad, kad atalgojums būtībā ir zināms, daudz mazāks laiks tiks pavadīts diskusijās ar amata kandidātiem. No otras puses - šis gadījums tikai pietuvina Latviju Zviedrijai, kur darbinieku algas jau ir publiski zināma informācija. Tiesa, Zviedrijā tās ir zināmas visiem, nevis tikai tiem, kuri samaksā nelielu naudas žūksni, lai tiktu pie VID datubāzes.

Tātad - ar nepacietību gaidīsim vakara "De Facto", lai pārbaudītu manu teoriju par to, kuri dati "noplūda" un lai uzzinātu VID viedokli par šo jautājumu. Starp citu, VID mājaslapā var izlasīt, ka "Izmantojot EDS, Jums tiek nodrošināta pilnīga datu drošība un aizsardzība". Izklausās gandrīz vai... neticami?

Ģeniāla doma(6)

Andris Sprūds | ceturtdiena, 2010. gada 11. februāris

Tikko izlasīju rakstu par to, ka FBI vāc datus par amerikāņu mobilajiem telefoniem. Un aizdomājos, ka taču arī mūsu operatori glabā datus par to, kur mēs atrodamies. Tad nu dienas jautājums - vai kāds ir mēģinājis pieprasīt no LMT izziņu par viņu rīcībā esošajiem datiem par telefona atrašanās vietu? Šādi dati ļautu izveidot gluži jaunas un interesantas applikācijas. Piemēram, manus top 10 maršrutus Rīgā. Vai arī palīdzēt atcerēties to, kurā bārā es biju pagājušās trešdienas naktī. Vai izdomāt, kurš maršruts uz mājām ir vissīsākais. Vai... un te nu iespējas ir bezgalīgas.

Un kas ir pats labākais? LMT nevar šos datus nesniegt. Personas datus aizsargā fizisko personu datu aizsardzības likums. Personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificējamu fizisku personu. Datu subjektam ir tiesības iegūt visu informāciju, kas par viņu savākta jebkurā datu apstrādes sistēmā. Smalki, vai ne?

Ir kāds brīvprātīgais, kurš izmēģinās pirmais?

Formas dalīšana vairākās lapās - tagad arī ar E-formas.lv(0)

Didzis Sprūds | ceturtdiena, 2010. gada 21. janvāris

Esam ieviesuši jaunu, būtisku iespēju, kas ļaus Jums izveidot formas, kas sastāv no vairākām lapām, pie tam - to, kur beidzas un kur sākas jauna lapa, nosakāt Jūs! Par piemēru, Jūs gribat izveidot aptaujas formu un vienā lapā ietvert 5 ievadjautājumus, nākamajā lapā 10 aptaujas pamatjautājumus, bet beidzamajā - lūgt norādīt demogrāfiskos datus. Tagad tas ir pavisam vienkārši - vajadzīgajā vietā atliek ievietot lauku "Jauna lapa" un visi lauki, kas ir pēc šī sadalījuma, automātiski tiks rādīti nākamajā lapā. Jūs varat izveidot neierobežotu skaitu lapas, kā arī, izmantojot "progress bar" funkcionalitāti (par kuru runāju iepriekšējā rakstā), informēt lietotāju par to, cik daudz lapas vēl sekos.

Veidojot formu un pievienojot lauku "Jauna lapa", formas veidotājā Jūs ieraudzīsiet raustītu līniju, kas informē par to, kur beidzas iepriekšējā lapa un sākas nākamā. Tiklīdz forma tiks atvērta apskates režīmā (iekopējot norādi uz formu Interneta pārlūkā), forma tiks sadalīta vairākas lapās, atbilstoši tam, kurā vietā lauks "Jauna lapa", tika ievietots.

page-break

Iespēja noslēgt / atvērt aptauju un pievienot lauku, kur iespējams ievadīt laiku(1)

Didzis Sprūds | svētdiena, 2009. gada 13. decembris

Daudzi lietotāji mums vaicāja, kā iespējams slēgt/atvērt aptauju. Šāda iespēja ir noderīga vairākos gadījumos: 1) Ja vēlamais aizpildīto aptauju skaits jau ir sasniegts un nepieciešams uzsākt saņemto datu analīzi, taču dažas aptaujas anketas joprojām tiek iesniegtas; 2) Aptauja tiek slēgta citu iemeslu dēļ, un, lai netērētu respondentu laiku un pūles, nepieciešams informēt respondentu, ka attiecīgo aptauju vairāk nav iespējams aizpildīt.

Tagad šādu funkciju esam ieviesuši. Formu sarakstā pie katras formas no izvēlnes iespējams izvēlēties "Aizvērt/Atvērt" aptauju. Tiklīdz aptauja tiek slēgta, visi, kas attiecīgo aptaujas saiti apmeklē, redzēs paziņojumu "Atvainojiet, šo aptauju vairāk nav iespējams aizpildīt".

close-open-feature

Otrs jaunums ir lauks, kas paredzēts laika ievadīšanai. Tagad, pievienojot aptaujai jaunus laukus, iespējams izvēlēties arī lauku "Laiks", kas īpaši pielāgots, lai tajā ievadītu laiku - stundas, minūtes, un, ja nepieciešams, arī sekundes. (to, vai rādīt/nerādīt vietu sekunžu ievadīšanai, iespējams ieslēgt vai izslēgt.) Iespējams izvēlēties arī starp 12 un 24 stundu laika formātu.

time-field

Pievienots formu aizpildīšanas progresa indikators, uzlabota aizsardzība pret robotiem(0)

Didzis Sprūds | otrdiena, 2009. gada 24. novembris

Jau kādu laiku esam strādājuši pie jaunām iespējām, kas padarītu aptauju un formu veidošanu gan tam, kas veic aptauju, gan tam, kas tajā piedalās, ērtāku, pārdomātāku, efektīvāku, drošāku.

Ar jauno laidienu visas jaunās iespējas ir pieejamas ikvienam E-formas lietotājam.

Captcha jeb drošības kods

Captcha jeb drošības kods ir iespēja, kas pasargā no tā, ka Internetā publicēto formu varētu sākt aizpildīt "roboti". Gluži kā e-pastā dažkārt pienāk mēstules, arī formās var sākt parādīties surogātinformācija. Izmantojot captcha jeb drošības kodu, šāda iespēja tiek novērsta.

Lai izveidotu šo iespēju, izmantojām ReCaptcha drošības koda veidni, kas nodrošina pietiekami ērtu teksta ievadi. (ja ir problēmas ar attēlā redzamā teksta salasīšanu, to iespējams noklausīties arī kā skaņas ierakstu).

captcha

Pie tam, izmantojot drošības kodu, Jūs ne tikai nodrošināties pret botiem, kas saraksta Jūsu formās muļķības, bet palīdzat arī digitalizēt grāmatas - visi vārdi, kas parādās drošības koda laukā, tiek ņemti no senām grāmatām, kuras tekstus dators pats nespēj "salasīt" un digitalizēt.

Atkarībā no tā, kā formu ir iecerēts izplatīt (sūtot uz e-pastu vai publicējot mājas lapā), iespējams izvēlēties atbilstošāko drošības koda iestatījumu, proti, to iespējams vai nu ieslēgt pastāvīgi, vai izslēgt.

Progress bar un poga "Atgriezties"

Veicot aptaujas, kur katrs aptaujas jautājums ir savā lapā, dažkārt ir nepieciešams atgriezties un aplūkot iepriekšējo jautājumu vai izdarīt tajā izmaiņas - tieši šādiem gadījumiem esam ieviesuši pogu "Atgriezties", kas parādās visās formās, kurās katrs jautājums ir savā lapā.

Ja tiek izmantota forma, kas sastāv no vairākām lapām, respondentiem var rasties pamatots jautājums: "Uz cik jautājumiem man vēl būs jāatbild?!".
Tagad, tiklīdz aptauja tiek sākta, apakšējā labajā stūrī ir vizuāli redzams procentuāli cik ir aizpildīts un cik vēl jāaizpilda.

progress-bar-feature

Iespēja pirms nosūtīšanas aplūkot un pārbaudīt ievadītos datus

Lai nodrošinātu to, ka saņemtā informācija patiešām ir nekļūdīga, formas nosūtītājs pirms formas nosūtīšanas tagad var pārlūkot visu ierakstīto informāciju un, ja nepieciešams, doties atpakaļ un iespējamo kļūdu labot.

review-screen-feature

Maksimālais ierakstu skaits

Dažkārt ir nepieciešams saņemt noteiktu skaitu ierakstus, piemēram, 100, un nevienu vairāk. Ar jauno iespēju "Maksimālais ierakstu skaits", to iespējams paveikt. Formas veidošanas procesā atliek norādīt maksimālo skaitu, un, kad tas tiks sasniegts, pārējiem respondentiem formu vairs nebūs iespējams aizpildīt (tiks parādīts uzraksts "Atvainojiet, šo formu vairs nav iespējams aizpildīt").

entry-limit-feature

Aptauju akadēmija - uzzini visu par aptaujām!(0)

Didzis Sprūds | svētdiena, 2009. gada 22. novembris

E-formas Aptauju akadēmija ir vieta, kur vienviet apkopota praktiska un noderīga informācija ikvienam, kas grib izveidot savu aptaujas anketu, vai arī interesējas par aptaujām un to veidošanu.

Ceram, ka Aptauju akadēmija palīdzēs uzzināt daudz jaunu un noderīgu informāciju, kas lieliski noderēs, gan veidojot aptauju anketas ar E-formas rīku, gan kalpos kā palīglīdzeklis zinātniskajā procesā, mācībās skolā un augstskolā.

Patlaban Aptauju akadēmijā ir atrodamas 6 lekcijas + terminu vārdnīca:

  1. 1. lekcija. Aptaujas metode
  2. 2. lekcija. Aptaujas jautājumi, to veidi
  3. 3. lekcija. Anketas jautājumu formulēšana
  4. 4. lekcija. Anketas atbilžu kategoriju veidošana
  5. 5. lekcija. Anketas struktūra un jautājumu secība
  6. 6. lekcija. 10 anketas sastādīšanas soļi

Iecerēts, ka Aptauju akadēmija tiks papildināta ar informāciju par dažādām aptauju skalām un rezultātu apkopošanu, kā arī tajā būs aplūkojami praktiski piemēri.

Aptauju akademija

Kāpēc man patīk Latvijas web izstrādes kompānijas(3)

Didzis Sprūds | pirmdiena, 2009. gada 2. novembris

Ir vairāki iemesli, kāpēc man simpatizē Latvijas web izstrādes kompānijas, piemēram, True Vision, Scada, Mediaparks vai Vide Infra Group. Šie iemesli ir:

  1. 1. Ir pilnībā skaidrs, kas ir uzņēmuma produkts un par to kvalitāti var pārliecināties jebkurš
  2. 2. Ir skaidri redzams, kas par produktu maksā un kāds no tā visa ir labums
  3. 3. Ir redzami cilvēki, kas uzņēmumu vada un kas tajā strādā
  4. 4. Ir redzami uzņēmuma klienti, kas ir no dažādām nozarēm, gan valsts, gan privātā sektora
  5. 5. Ierakstot Google, par uzņēmumu iespējams atrast samērā plašu informāciju, atsauksmes, komentārus

Labs produkts, manā skatījumā ir tāds produkts, kas ir kvalitatīvs, sasniedz mērķi, rada vērtību, un ar kuru ir apmierināts tā gala lietotājs. Tad ir pamats uzskatīt, ka abas puses ir apmainījušās ar reālu vērtību un sadarbība ir bijusi produktīva. Šķiet, ka web izstrādes jomā tā lielākoties ir - augstāk minēto web izstrādes uzņēmumu portfolio ir aplūkojamas neskaitāmas šādas web lapas.

Turpretī, ja mēs paskatāmies uz citiem software izstrādes un IT konsultāciju uzņēmumiem Latvijā, ūdeņi liekas daudz duļķaināki..it īpaši tas attiecas uz uzņēmumiem, kuru galvenie klienti ir valsts pārvaldes iestādes.

Vai Jūsu uzticētos uzņēmumam, kura darba augļi nav mānāmi, kurš neveic reklāmu un nenodarbojas ar sabiedriskajām attiecībām, kura mājaslapa neeksistē vai tajā ir tikai pāris teikumi, un vienīgā vieta, kur par uzņēmuma aktivitātēm var uzzināt, ir iepirkumu uzraudzības biroja datubāze, kurā, gluži neticami, redzams, ka uzņēmums ir visai aktīvs un uzvarējis ne vienu vien paprāvu valsts iepirkumu.

Gluži loģisks jautājums - kā tas nākas? Jāsecina, ka viss mārketings šajā gadījumā notiek "aiz priekškara" un to, kas notiek aiz priekškara, mēs varam tikai iztēloties. Bēdīgi, ka arī rezultāts dažkārt mēdz palikt aiz tā paša priekškara, kas rada virkni neskaidrības: Kā novērtēt radītā produkta kvalitāti? Kā novērtēt izmaksas? Kā būt drošiem, ka šāds produkts iestādei, sabiedrībai, valstij, vispār ir nepieciešams?

Es uzskatu, ka valsts iepirkumos vajadzētu uzvarēt uzņēmumiem, kas ir lepni par padarīto un nekaunas savu darba rezultātu parādīt ikvienam, bauda sabiedrības uzticību un atzinību, un par kuru sniegto pakalpojuma kvalitāti, lietderību un izmaksu pamatotību var pārliecināties ikviens. Neatkarīgi, vai gala produkts ir web lapa, datubāze, koncepcija.

Aptauju akadēmija

e-formas.lv: Aptaujas un formas Internetā! Bezmaksas anketas izveide, anketēšana, pētījumi.

atsauksmes